Latvijā, tāpat kā vairumā citu Eiropas valstu, notiek iedzīvotāju novecošanās. Tas
nozīme, ka bērnu un jauniešu īpatsvars samazinās un gados veco iedzīvotāju īpatsvars
pieaug, ka arī palielinās vidējais iedzīvotāju vecums valstī. Pēc dažādiem novecošanās
rādītājiem Latvija ir starp visvairāk novecojošajam desmit valstīm pasaule. Visas dažādu
institūciju prognozes liecina, ka iedzīvotāju straujā novecošanas Latvija turpināsies un
veco iedzīvotāju skaits, kuri sasnieguši 65 un vairāk gadu, 2050. gada pārsniegs ceturto
daļu no iedzīvotāju kopskaita.
Kaut gan iedzīvotāju novecošanas ir aktuāla visā valstī, pētījumi liecina, ka pastāv
atšķirības novecojuma pakāpē starp dažādiem reģioniem. Visvairāk gados veco cilvēku
dzīvo Rīga un Latgale, bet vismazāk Pierīgā un Zemgalē. Novērojams, ka, jo tālāk
teritorija ir no galvaspilsētas reģiona, jo lielāks gados veco iedzīvotāju īpatsvars. Prognozēts, ka turpināsies iedzīvotāju skaita un darbspējas vecuma iedzīvotāju starp reģionālā pārdale par labu valsts vidusdaļai. Iedzīvotāju novecošanas ietekmēs iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un sociālos apstākļus valstī. Sabiedrībai novecojoties, aizvien vairāk uzmanības prasīs veselības un
sociālas aprūpes sektori (Baumgartl, 2008). Sabiedrības novecošanās būtiski ietekmes
situāciju arī izglītībā, jo kļūs aizvien mazāk skolas vecuma bērnu un jauniešu, ka arī
saruks tradicionālās vecuma grupas studentu (18 – 24 gadi) skaits. Pēc Pasaules Bankas
aplēsēm laikā līdz 2025. gadam skolēnu skaits pamatskolā samazināsies par apmēram
25%, vidusskola par 20%, bet vislielākais kritums sagaidāms augstākajā izglītībā, kur
prognozēts 40% studentu skaita sarukums. Pamatskolas līmenī Latvijā jau saskaras ar demogrāfiskas bedres rezultātiem.
Vairākas skolas ir slēgtas pirmās klasēs nepietiekošā skolēnu skaita dēļ. Nākamo astoņu
gadu laikā tas skars arī vidusskolas un tūlīt pēc tam augstāko izglītību. Prognozēts, ka
2050. gada Latvijas augstākās izglītības sistēma nebūs spējīga pastāvēt, uzņemot tikai
savas valsts studentus. Skolēnu un studentu skaitam samazinoties un sabiedrībai novecojoties, rodas
jautājums par finanšu un cilvēkresursu efektīvu izmantošanu valstī un izglītības sistēmā.
Sabiedrības novecošanās, kad samazinās skolēnu un tradicionālās vecuma grupas vietējo
studentu skaits no vienas puses rada krīzes apstākļus izglītības sistēmā. Taču tajā pašā
laikā, šāds apstākļu kopums ir pozitīvs radikālām izglītības reformām, lai uzlabotu
izglītības kvalitāti, tās atbilstību sabiedrības un tirgus vajadzībām, un nodrošinātu tas
pieejamību visiem iedzīvotājiem.
Oriģināls: http://www.swedbank.lv/lib/lv/Izglitiba_Novecosanas_RK_materials_diskusijai.pdf
